Tā ir trešā lielākā mošeja pasaulē un vienlaikus viens no iespaidīgākajiem musulmaņu dievnamiem.
Pilsētā, šo žilbinoši balto ēku nav iespējams nepamanīt – tās kupoli mirdz pret zilo debesu fonu un spoguļojas mākslīgā ezera ūdenī, radot patiesi dievišķu iespaidu.
Šis cilvēka radītais brīnums apvieno mākslu, garīgumu un nepārspējamu meistarību.
Būvniecība tika uzsākta 1998. gadā, un tā savas durvis apmeklētājiem vēra 2007. gada decembrī.
Tā atrodas nelielā kalnā un aizņem 22 000 kvadrātmetru lielu platību.
Celtnē izmantots baltais marmors, un tās galvenās iezīmes ir četri 107 metrus augsti minareti, 82 dažāda izmēra kupoli un vairāk nekā tūkstotis kolonnas – 1048 ārpusē un 96 iekšpusē –, kas inkrustētas ar dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem.
Inkrustācijas ir rūpīgs roku darbs, kur dominē smalki ziedu motīvi.
Galvenajā lūgšanu zālē atrodas septiņas milzīgas kristāla lustras – katra 10 metrus gara un plata, sverot ap deviņām tonnām.
Telpas greznumu papildina arī pasaulē lielākais roku austais persiešu paklājs, kura platība sasniedz 6000 m². To darinājušas 1200 Irānas sievietes, un tā vērtība tiek lēsta vairāk nekā 8,5 miljonu dolāru apmērā.
Būvniecības kopējās izmaksas sasniedza 2,167 miljardus dirhamu.
Tā jau ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā ar trīs iespaidīgiem sasniegumiem: Lielākais paklājs, lielākā kristāla lustra un lielākais kupols šāda veida celtnēs.
Gan mošeja ir aktīvs dievnams, to drīkst apmeklēt arī citu ticību pārstāvji, tomēr publiski apskatāma tā ir tikai līdz pulksten 12 dienā.
Sievietēm ieejot mošejā, galvai un ķermenim jābūt pilnībā apsegtam.
Saules staros mošejas marmora pagalms mirdz tik spoži, ka tā baltums var radīt sniega aklumam līdzīgu efektu.