• Brokastis (7:30-10:00) – “zviedru galds” restorānā;
• Pusdienas (13:00-15:00) – “zviedru galds” restorānā;
• Vakariņas (19:00-21:00) – “zviedru galds” restorānā;
• Uzkodas noteiktā vietā (16:30-17:00);
• Vietējie bezalkoholiskie dzērieni un alkoholiskie dzērieni noteiktā bārā (10:00-22:00).

Albānija, kas lielāko daļu 20. gadsimta bija slēgta ārzemniekiem, Vidusjūras reģionā ilgu laiku ir bijusi mīkla. Vēl nesen Albānijas augstie kalni, viduslaiku cietokšņi un pludmales, šķiet, bija tikai leģendas. 1991. gadā, beidzoties komunistiskajam režīmam, Albānijas robežas atvērās. Pirmie ziņkārīgie tūristi atklāja zemi, kur joprojām bija spēkā senie uzvedības kodeksi un vējš svilpoja pa pusaizmirstām seno grieķu un romiešu drupu spraugām.

Ceturtdaļgadsimtu pēc tam, kad komunisma važas bija kritušas, Albānijas satriecošās kalnu ainavas, sagrautās pilis, kas reiz pārvērtušās drupās, rosīgā un dinamiskā galvaspilsēta, gleznainās pludmales drosmīgi konkurē ar pārējo Vidusjūras piekrasti. Taču pasteidzieties, jo, izplatoties ziņām par to, ko Albānija var piedāvāt, joprojām nelielais tūristu skaits var pārvērsties pūļos.

Šī valsts ir ar bagātīgu vēsturi, sākot no senajiem akveduktiem, amfiteātriem un pirtīm līdz bazilikām, katedrālēm un pilsētu cietokšņiem. Berata tiek uzskatīta par Albānijas skaistāko pilsētu – krāšņs Osmaņu impērijas piemineklis, kas atrodas Tomori kalna augstajās nogāzēs un gleznaini ieskauts dziļā upes ielejā. Baltās ēkas bieži vien atgādina Grieķiju.

70% Albānijas teritorijas veido kalni, tāpēc kalnu pakājē netrūkst satriecošu ainavu. Brīnumaino sajūtu pastiprina kalnos ieskautie ezeri. Albānija ir slavena ne tikai ar kalnu ielejām, bet arī ar savām skaistajām pludmalēm. Baltas, tīras smiltis un dzidrs tirkīza ūdens, ko papildina kalni un klintis, ir tipiskas Albānijas pludmales.

Klimats ir ideāli piemērots tiem, kam patīk siltums un saule, bet kas nevēlas karstumu. Temperatūra vasarā svārstās no 25 līdz 28 grādiem pēc Celsija, bet ziemā – no 7 līdz 14 grādiem pēc Celsija. Tālāk no Adrijas jūras, kalnainajos austrumos, Albānijas klimats ir līdzīgs kontinentālajam klimatam.

Albāņi ir aizguvuši labākos ēdienu noslēpumus no kaimiņvalstīm – Grieķijas, Itālijas un Turcijas, tikai ar nelielu balkāņu ietekmi. Piemēram, slavenais itāļu espresso, ko gatavo arī Albānijā, bet pasniedz ar baklavu vai ballokume cepumiem. Albānijā ļoti populāra ir olīveļļa, aunazirņi un siers. Albānija 400 gadus bija daļa no Osmaņu impērijas, kas neizbēgami ietekmēja valsts virtuvi un tur var baudīt turku ēdienus.

Ērgļu zeme, atvērtu cilvēku zeme – tā albāņi raksturo savu skaisto dzimteni. Tās krāšņie senie pieminekļi, kalni, pludmales, ezeri, Vidusjūras klimats un iedzīvotāju viesmīlība piesaista aizvien vairāk tūristu, kas meklē jaunas un autentiskas vietas šajā mazajā valstī.

Albānija, kas atrodas divu jūru – Adrijas un Jonijas – krastos, ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas joprojām pārsteidz ar savu autentiskumu. Albānijas stiprās puses ir tās lieliskais klimats, senie pieminekļi un virtuve. Šī dinamiski augošā valsts ir daudzpusīga. Uz tās ceļiem var sastapt ēzeļus,kā arī luksusa automašīnas.

Tur ir augstākās klases viesnīcas un pamesti Envera Hodžas režīma bunkuri. Albāņi ciena savu kultūru un tradīcijas, kā arī ir draudzīgi ar tūristiem. Tikai daži no viņiem runā rietumu valodās, tāpēc var rasties saziņas problēmas.

Duresa atrodas Adrijas jūras piekrastē un ir viens no Albānijas nozīmīgākajiem tūrisma centriem un otra lielākā pilsēta Albānijā. Tā senā vēsture, kas aizsākās viduslaikos, ir zīmīga ar daudziem senatnīgiem pieminekļiem, tostarp Romas impērijas pieminekļiem. Ir vērts apskatīt seno aizsargmūru, romiešu forumu un amfiteātri, kā arī 2. gadsimta romiešu termālās pirts drupas. Vērts apmeklēt arī Arheoloģijas muzeju, kurā ir apskatāma mūsdienīga ekspozīcija par antīko laiku vēsturi.